abnegativus

Latin

Etymology

From abnegō (“to refuse”) +‎ -īvus.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /ab.ne.ɡaːˈtiː.u̯us/, [äbnɛɡäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ab.ne.ɡaˈti.vus/, [äbneɡäˈt̪iːvus]

Adjective

abnegātīvus (feminine abnegātīva, neuter abnegātīvum); first/second-declension adjective

1. negative

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	abnegātīvus	abnegātīva	abnegātīvum		abnegātīvī	abnegātīvae	abnegātīva
Genitive	abnegātīvī	abnegātīvae	abnegātīvī		abnegātīvōrum	abnegātīvārum	abnegātīvōrum
Dative	abnegātīvō		abnegātīvō		abnegātīvīs
Accusative	abnegātīvum	abnegātīvam	abnegātīvum		abnegātīvōs	abnegātīvās	abnegātīva
Ablative	abnegātīvō	abnegātīvā	abnegātīvō		abnegātīvīs
Vocative	abnegātīve	abnegātīva	abnegātīvum		abnegātīvī	abnegātīvae	abnegātīva

Synonyms

• (negative): abiūdicātīvus, abnūtīvus, negātīvus

Related terms

• abnegātiō
• abnegātor
• abnegātus
• abnegō

Descendants

• English: abnegative

References

• “abnegativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• abnegativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.