adprobaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of adprobō.
Participle
editadprobātūrus (feminine adprobātūra, neuter adprobātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of approbāturus
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | adprobātūrus | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |
| genitive | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūrī | adprobātūrōrum | adprobātūrārum | adprobātūrōrum | |
| dative | adprobātūrō | adprobātūrae | adprobātūrō | adprobātūrīs | |||
| accusative | adprobātūrum | adprobātūram | adprobātūrum | adprobātūrōs | adprobātūrās | adprobātūra | |
| ablative | adprobātūrō | adprobātūrā | adprobātūrō | adprobātūrīs | |||
| vocative | adprobātūre | adprobātūra | adprobātūrum | adprobātūrī | adprobātūrae | adprobātūra | |