apstiprinājums
Latvian edit
Etymology edit
From apstiprināt (“to confirm”, verb (past stem apstiprināj-)) + -ums (noun-forming suffix).
Pronunciation edit
Noun edit
apstiprinājums m (1st declension)
- confirmation (verification that something is true, has happened or will happen)
Declension edit
Declension of apstiprinājums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | apstiprinājums | apstiprinājumi |
| accusative (akuzatīvs) | apstiprinājumu | apstiprinājumus |
| genitive (ģenitīvs) | apstiprinājuma | apstiprinājumu |
| dative (datīvs) | apstiprinājumam | apstiprinājumiem |
| instrumental (instrumentālis) | apstiprinājumu | apstiprinājumiem |
| locative (lokatīvs) | apstiprinājumā | apstiprinājumos |
| vocative (vokatīvs) | apstiprinājum | apstiprinājumi |