astigan

Old English

Etymology

By surface analysis, ā- +‎ stīgan

Pronunciation

• IPA^(key): /ɑːˈstiː.ɡɑn/, [ɑːˈstiː.ɣɑn]

Verb

āstīgan

1. to go, proceed
2. to come
3. to climb

Conjugation

Conjugation of āstīgan (strong class 1)

infinitive	āstīgan	āstīgenne
indicative mood	present tense	past tense
first person singular	āstīge	āstāg, āstāh
second person singular	āstīġst	āstige
third person singular	āstīġþ	āstāg, āstāh
plural	āstīgaþ	āstigon
subjunctive	present tense	past tense
singular	āstīge	āstige
plural	āstīgen	āstigen
imperative
singular	āstīġ
plural	āstīgaþ
participle	present	past
	āstīgende	āstiġen