bruņurupucis

Latvian

Etymology

From bruņu (“armor[gen.]”) +‎ rupucis (“toad, turtle”).

Noun

bruņurupucis m (2nd declension)

1. tortoise, turtle

Declension

Declension of bruņurupucis (2nd declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	bruņurupucis	bruņurupuči
accusative (akuzatīvs)	bruņurupuci	bruņurupučus
genitive (ģenitīvs)	bruņurupuča	bruņurupuču
dative (datīvs)	bruņurupucim	bruņurupučiem
instrumental (instrumentālis)	bruņurupuci	bruņurupučiem
locative (lokatīvs)	bruņurupucī	bruņurupučos
vocative (vokatīvs)	bruņurupuci	bruņurupuči