carinatus
Latin edit
Etymology edit
From carīna (“keel”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ka.riːˈnaː.tus/, [käriːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ka.riˈna.tus/, [käriˈnäːt̪us]
Adjective edit
carīnātus (feminine carīnāta, neuter carīnātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | carīnātus | carīnāta | carīnātum | carīnātī | carīnātae | carīnāta | |
| Genitive | carīnātī | carīnātae | carīnātī | carīnātōrum | carīnātārum | carīnātōrum | |
| Dative | carīnātō | carīnātō | carīnātīs | ||||
| Accusative | carīnātum | carīnātam | carīnātum | carīnātōs | carīnātās | carīnāta | |
| Ablative | carīnātō | carīnātā | carīnātō | carīnātīs | |||
| Vocative | carīnāte | carīnāta | carīnātum | carīnātī | carīnātae | carīnāta | |