cavillaturus

Latin

Etymology

Future active participle of cavillor.

Participle

cavillātūrus (feminine cavillātūra, neuter cavillātūrum); first/second-declension participle

1. about to jeer, mock, satirize

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	cavillātūrus	cavillātūra	cavillātūrum		cavillātūrī	cavillātūrae	cavillātūra
genitive	cavillātūrī	cavillātūrae	cavillātūrī		cavillātūrōrum	cavillātūrārum	cavillātūrōrum
dative	cavillātūrō	cavillātūrae	cavillātūrō		cavillātūrīs
accusative	cavillātūrum	cavillātūram	cavillātūrum		cavillātūrōs	cavillātūrās	cavillātūra
ablative	cavillātūrō	cavillātūrā	cavillātūrō		cavillātūrīs
vocative	cavillātūre	cavillātūra	cavillātūrum		cavillātūrī	cavillātūrae	cavillātūra