cetarius

Latin

Etymology

cētus +‎ -ārius

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /keːˈtaː.ri.us/, [keːˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /t͡ʃeˈta.ri.us/, [t͡ʃeˈt̪äːrius]

Adjective

cētārius (feminine cētāria, neuter cētārium); first/second-declension adjective

1. pertaining to fish

Usage notes

In Classical Latin this adjective is only found in substantive forms, including cētārius m (“fishmonger”) (see below); cētāriae f pl, used by Pliny to mean "fisheries"; and cētārium n (“fish pond”) (once in Horace).

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	cētārius	cētāria	cētārium		cētāriī	cētāriae	cētāria
Genitive	cētāriī	cētāriae	cētāriī		cētāriōrum	cētāriārum	cētāriōrum
Dative	cētāriō		cētāriō		cētāriīs
Accusative	cētārium	cētāriam	cētārium		cētāriōs	cētāriās	cētāria
Ablative	cētāriō	cētāriā	cētāriō		cētāriīs
Vocative	cētārie	cētāria	cētārium		cētāriī	cētāriae	cētāria

Noun

cētārius m (genitive cētāriī or cētārī); second declension

1. fishmonger

Declension

Second-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	cētārius	cētāriī
Genitive	cētāriī cētārī1	cētāriōrum
Dative	cētāriō	cētāriīs
Accusative	cētārium	cētāriōs
Ablative	cētāriō	cētāriīs
Vocative	cētārie	cētāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

• “cetarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “cetarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers