concelatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of concēlō

Participle

concēlātus (feminine concēlāta, neuter concēlātum); first/second-declension participle

1. concealed carefully

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	concēlātus	concēlāta	concēlātum		concēlātī	concēlātae	concēlāta
Genitive	concēlātī	concēlātae	concēlātī		concēlātōrum	concēlātārum	concēlātōrum
Dative	concēlātō		concēlātō		concēlātīs
Accusative	concēlātum	concēlātam	concēlātum		concēlātōs	concēlātās	concēlāta
Ablative	concēlātō	concēlātā	concēlātō		concēlātīs
Vocative	concēlāte	concēlāta	concēlātum		concēlātī	concēlātae	concēlāta

Descendants

• Galician: conzado