crapulatus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /kraː.puˈlaː.tus/, [kräːpʊˈɫ̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kra.puˈla.tus/, [kräpuˈläːt̪us]

Adjective

crāpulātus (feminine crāpulāta, neuter crāpulātum); first/second-declension adjective

1. drunk, intoxicated

   Synonyms: see Thesaurus:ebrius

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	crāpulātus	crāpulāta	crāpulātum		crāpulātī	crāpulātae	crāpulāta
Genitive	crāpulātī	crāpulātae	crāpulātī		crāpulātōrum	crāpulātārum	crāpulātōrum
Dative	crāpulātō		crāpulātō		crāpulātīs
Accusative	crāpulātum	crāpulātam	crāpulātum		crāpulātōs	crāpulātās	crāpulāta
Ablative	crāpulātō	crāpulātā	crāpulātō		crāpulātīs
Vocative	crāpulāte	crāpulāta	crāpulātum		crāpulātī	crāpulātae	crāpulāta

References

• “crapulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• crapulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.