cruciaturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of cruciō.
Participle
editcruciātūrus (feminine cruciātūra, neuter cruciātūrum); first/second-declension participle
- about to crucify
Declension
editFirst/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | cruciātūrus | cruciātūra | cruciātūrum | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūra | |
| genitive | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūrī | cruciātūrōrum | cruciātūrārum | cruciātūrōrum | |
| dative | cruciātūrō | cruciātūrae | cruciātūrō | cruciātūrīs | |||
| accusative | cruciātūrum | cruciātūram | cruciātūrum | cruciātūrōs | cruciātūrās | cruciātūra | |
| ablative | cruciātūrō | cruciātūrā | cruciātūrō | cruciātūrīs | |||
| vocative | cruciātūre | cruciātūra | cruciātūrum | cruciātūrī | cruciātūrae | cruciātūra | |