dēladēls

Latvian

From dēls (“son”) +‎ dēls (“son”).

dēladēls m (1st declension)

Declension of dēladēls (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	dēladēls	dēladēli
accusative (akuzatīvs)	dēladēlu	dēladēlus
genitive (ģenitīvs)	dēladēla	dēladēlu
dative (datīvs)	dēladēlam	dēladēliem
instrumental (instrumentālis)	dēladēlu	dēladēliem
locative (lokatīvs)	dēladēlā	dēladēlos
vocative (vokatīvs)	dēladēl	dēladēli