delatorius

Latin

Etymology

From dēferō +‎ -tōrius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.laːˈtoː.ri.us/, [d̪eːɫ̪äːˈt̪oːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.laˈto.ri.us/, [d̪eläˈt̪ɔːrius]

Adjective

dēlātōrius (feminine dēlātōria, neuter dēlātōrium); first/second-declension adjective

1. Of or belonging to an informer; telltale.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	dēlātōrius	dēlātōria	dēlātōrium		dēlātōriī	dēlātōriae	dēlātōria
Genitive	dēlātōriī	dēlātōriae	dēlātōriī		dēlātōriōrum	dēlātōriārum	dēlātōriōrum
Dative	dēlātōriō		dēlātōriō		dēlātōriīs
Accusative	dēlātōrium	dēlātōriam	dēlātōrium		dēlātōriōs	dēlātōriās	dēlātōria
Ablative	dēlātōriō	dēlātōriā	dēlātōriō		dēlātōriīs
Vocative	dēlātōrie	dēlātōria	dēlātōrium		dēlātōriī	dēlātōriae	dēlātōria

References

• “delatorius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press