deliberabundus

Latin

Etymology

dēlīberō (“consider; deliberate”) +‎ -bundus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /deː.liː.be.raːˈbun.dus/, [d̪eːlʲiːbɛräːˈbʊn̪d̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /de.li.be.raˈbun.dus/, [d̪eliberäˈbun̪d̪us]

Adjective

dēlīberābundus (feminine dēlīberābunda, neuter dēlīberābundum); first/second-declension adjective

1. weighing carefully, considering, reflecting, deliberating

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	dēlīberābundus	dēlīberābunda	dēlīberābundum		dēlīberābundī	dēlīberābundae	dēlīberābunda
genitive	dēlīberābundī	dēlīberābundae	dēlīberābundī		dēlīberābundōrum	dēlīberābundārum	dēlīberābundōrum
dative	dēlīberābundō	dēlīberābundae	dēlīberābundō		dēlīberābundīs
accusative	dēlīberābundum	dēlīberābundam	dēlīberābundum		dēlīberābundōs	dēlīberābundās	dēlīberābunda
ablative	dēlīberābundō	dēlīberābundā	dēlīberābundō		dēlīberābundīs
vocative	dēlīberābunde	dēlīberābunda	dēlīberābundum		dēlīberābundī	dēlīberābundae	dēlīberābunda

References

• “deliberabundus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “deliberabundus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• deliberabundus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.