Open main menu

Wiktionary β

depositarius

Contents

LatinEdit

NounEdit

dēpositārius m (genitive dēpositāriī); second declension

  1. depositor
  2. trustee, depositary

InflectionEdit

Second declension.

Case Singular Plural
nominative dēpositārius dēpositāriī
genitive dēpositāriī dēpositāriōrum
dative dēpositāriō dēpositāriīs
accusative dēpositārium dēpositāriōs
ablative dēpositāriō dēpositāriīs
vocative dēpositārie dēpositāriī

DescendantsEdit

ReferencesEdit