disjunctivus

LatinEdit

EtymologyEdit

From disjungō (to disjoin) +‎ -īvus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

disjūnctīvus (feminine disjūnctīva, neuter disjūnctīvum); first/second-declension adjective

  1. Alternative form of disiunctivus

DeclensionEdit

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative disjūnctīvus disjūnctīva disjūnctīvum disjūnctīvī disjūnctīvae disjūnctīva
Genitive disjūnctīvī disjūnctīvae disjūnctīvī disjūnctīvōrum disjūnctīvārum disjūnctīvōrum
Dative disjūnctīvō disjūnctīvō disjūnctīvīs
Accusative disjūnctīvum disjūnctīvam disjūnctīvum disjūnctīvōs disjūnctīvās disjūnctīva
Ablative disjūnctīvō disjūnctīvā disjūnctīvō disjūnctīvīs
Vocative disjūnctīve disjūnctīva disjūnctīvum disjūnctīvī disjūnctīvae disjūnctīva

ReferencesEdit