elaboratus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of ēlabōrō.
Participle edit
ēlabōrātus (feminine ēlabōrāta, neuter ēlabōrātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēlabōrātus | ēlabōrāta | ēlabōrātum | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrāta | |
| Genitive | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrātī | ēlabōrātōrum | ēlabōrātārum | ēlabōrātōrum | |
| Dative | ēlabōrātō | ēlabōrātō | ēlabōrātīs | ||||
| Accusative | ēlabōrātum | ēlabōrātam | ēlabōrātum | ēlabōrātōs | ēlabōrātās | ēlabōrāta | |
| Ablative | ēlabōrātō | ēlabōrātā | ēlabōrātō | ēlabōrātīs | |||
| Vocative | ēlabōrāte | ēlabōrāta | ēlabōrātum | ēlabōrātī | ēlabōrātae | ēlabōrāta | |
References edit
- “elaboratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “elaboratus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- elaboratus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- elaboratus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.