elatior
Latin edit
Adjective edit
ēlātior (neuter ēlātius); third declension
Declension edit
Third-declension comparative adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | ēlātior | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
| Genitive | ēlātiōris | ēlātiōrum | |||
| Dative | ēlātiōrī | ēlātiōribus | |||
| Accusative | ēlātiōrem | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
| Ablative | ēlātiōre | ēlātiōribus | |||
| Vocative | ēlātior | ēlātius | ēlātiōrēs | ēlātiōra | |
References edit
- elatior in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book[1], London: Macmillan and Co.
- to give oneself airs: elatius se gerere
- to give oneself airs: elatius se gerere