emblēma
Latvian edit
Etymology edit
From Latin emblēma, from Ancient Greek ἔμβλημα (émblēma).
Noun edit
emblēma f (4th declension)
Declension edit
Declension of emblēma (4th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | emblēma | emblēmas |
| accusative (akuzatīvs) | emblēmu | emblēmas |
| genitive (ģenitīvs) | emblēmas | emblēmu |
| dative (datīvs) | emblēmai | emblēmām |
| instrumental (instrumentālis) | emblēmu | emblēmām |
| locative (lokatīvs) | emblēmā | emblēmās |
| vocative (vokatīvs) | emblēma | emblēmas |