emblēma

Latvian

Etymology

From Latin emblēma, from Ancient Greek ἔμβλημα (émblēma).

Noun

emblēma f (4th declension)

1. emblem

Declension

Declension of emblēma (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	emblēma	emblēmas
accusative (akuzatīvs)	emblēmu	emblēmas
genitive (ģenitīvs)	emblēmas	emblēmu
dative (datīvs)	emblēmai	emblēmām
instrumental (instrumentālis)	emblēmu	emblēmām
locative (lokatīvs)	emblēmā	emblēmās
vocative (vokatīvs)	emblēma	emblēmas

Derived terms

• emblemātisks