gandarījums

Latvian

Etymology

From gandarīt (“to make amends, to satisfy”) +‎ -ums.

Noun

gandarījums m (1st declension)

1. amends, atonement
2. satisfaction, gratification

Declension

Declension of gandarījums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	gandarījums	gandarījumi
accusative (akuzatīvs)	gandarījumu	gandarījumus
genitive (ģenitīvs)	gandarījuma	gandarījumu
dative (datīvs)	gandarījumam	gandarījumiem
instrumental (instrumentālis)	gandarījumu	gandarījumiem
locative (lokatīvs)	gandarījumā	gandarījumos
vocative (vokatīvs)	gandarījum	gandarījumi