gaumīgs
Latvian
editEtymology
editFrom gaume (“taste, discernment”) + -īgs.
Pronunciation
editAudio: (file)
Adjective
editgaumīgs (definite gaumīgais, comparative gaumīgāks, superlative visgaumīgākais, adverb gaumīgi)
- tasteful, in good taste
- gaumīgs tērpa rotājums ― tasteful dress ornament
- gaumīgas mēbeles ― tasteful furniture
- gaumīgs krāsu sakopojums ― tasteful color arrangement
- viņam līdzās sēdēja jauna meita: tumšiem, gludi saglaustiem matiem, ko sedza maza, gaumīga cepurīte ― next to him sat a young woman: dark, smooth hair, where a little tasteful hat was placed
Declension
editindefinite declension (nenoteiktā galotne) of gaumīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | gaumīgs | gaumīgi | gaumīga | gaumīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | gaumīgu | gaumīgus | gaumīgu | gaumīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | gaumīga | gaumīgu | gaumīgas | gaumīgu | |||||
| dative (datīvs) | gaumīgam | gaumīgiem | gaumīgai | gaumīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | gaumīgu | gaumīgiem | gaumīgu | gaumīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | gaumīgā | gaumīgos | gaumīgā | gaumīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||