gratulabundus

Latin

Etymology

grātulor (“congratulate, rejoice”) +‎ -bundus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ɡraː.tu.laːˈbun.dus/, [ɡräːt̪ʊɫ̪äːˈbʊn̪d̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ɡra.tu.laˈbun.dus/, [ɡrät̪uläˈbun̪d̪us]

Adjective

grātulābundus (feminine grātulābunda, neuter grātulābundum); first/second-declension adjective

1. congratulating, offering congratulations

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	grātulābundus	grātulābunda	grātulābundum		grātulābundī	grātulābundae	grātulābunda
Genitive	grātulābundī	grātulābundae	grātulābundī		grātulābundōrum	grātulābundārum	grātulābundōrum
Dative	grātulābundō		grātulābundō		grātulābundīs
Accusative	grātulābundum	grātulābundam	grātulābundum		grātulābundōs	grātulābundās	grātulābunda
Ablative	grātulābundō	grātulābundā	grātulābundō		grātulābundīs
Vocative	grātulābunde	grātulābunda	grātulābundum		grātulābundī	grātulābundae	grātulābunda

References

• “gratulabundus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “gratulabundus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• gratulabundus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.