gustatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of gustō (“taste, sample”).

Participle

gustātus (feminine gustāta, neuter gustātum); first/second-declension participle

1. tasted, sampled, having been tasted.
2. snacked, having been whet.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	gustātus	gustāta	gustātum		gustātī	gustātae	gustāta
Genitive	gustātī	gustātae	gustātī		gustātōrum	gustātārum	gustātōrum
Dative	gustātō		gustātō		gustātīs
Accusative	gustātum	gustātam	gustātum		gustātōs	gustātās	gustāta
Ablative	gustātō	gustātā	gustātō		gustātīs
Vocative	gustāte	gustāta	gustātum		gustātī	gustātae	gustāta

Noun

gustātus m (genitive gustātūs); fourth declension

1. taste (sense)

Declension

Fourth-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	gustātus	gustātūs
Genitive	gustātūs	gustātuum
Dative	gustātuī	gustātibus
Accusative	gustātum	gustātūs
Ablative	gustātū	gustātibus
Vocative	gustātus	gustātūs

References

• “gustatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “gustatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• gustatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.