hviter

Norwegian Bokmål

Noun

hviter m

1. indefinite plural of hvite

Old Swedish

Etymology

From Old Norse hvítr, from Proto-Germanic *hwītaz.

Adjective

hvīter

1. white

Declension

Declension of hvīter (strong)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	hvīter	hvīt	hvīt
accusative	hvītan	hvīta	hvīt
dative	hvītum hvītom	hvītri hvītre	hvītu hvīto
genitive	hvīts	hvītrar	hvīts
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	hvītir hvīter	hvītar	hvīt
accusative	hvīta	hvītar	hvīt
dative	hvītum hvītom	hvītum hvītom	hvītum hvītom
genitive	hvītra hvīta	hvītra hvīta	hvītra hvīta

Declension of hvīter (weak)

singular	masculine	feminine	neuter
nominative	hvīti hvīte	hvīta	hvīta
accusative	hvīta	hvītu hvīto	hvīta
dative	hvīta	hvītu hvīto	hvīta
genitive	hvīta	hvītu hvīto	hvīta
plural	masculine	feminine	neuter
nominative	hvītu hvīto	hvītu hvīto	hvītu hvīto
accusative	hvītu hvīto	hvītu hvīto	hvītu hvīto
dative	hvītu hvīto	hvītu hvīto	hvītu hvīto
genitive	hvītu hvīto	hvītu hvīto	hvītu hvīto

Descendants

• Swedish: vit