ievainojums
Latvian edit
Etymology edit
From ievainot (“to injure”) + -ums.
Noun edit
ievainojums m (1st declension)
Declension edit
Declension of ievainojums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | ievainojums | ievainojumi |
| accusative (akuzatīvs) | ievainojumu | ievainojumus |
| genitive (ģenitīvs) | ievainojuma | ievainojumu |
| dative (datīvs) | ievainojumam | ievainojumiem |
| instrumental (instrumentālis) | ievainojumu | ievainojumiem |
| locative (lokatīvs) | ievainojumā | ievainojumos |
| vocative (vokatīvs) | ievainojum | ievainojumi |