ievainojums

Latvian

Etymology

From ievainot (“to injure”) +‎ -ums.

Noun

ievainojums m (1st declension)

1. injury

Declension

Declension of ievainojums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	ievainojums	ievainojumi
accusative (akuzatīvs)	ievainojumu	ievainojumus
genitive (ģenitīvs)	ievainojuma	ievainojumu
dative (datīvs)	ievainojumam	ievainojumiem
instrumental (instrumentālis)	ievainojumu	ievainojumiem
locative (lokatīvs)	ievainojumā	ievainojumos
vocative (vokatīvs)	ievainojum	ievainojumi