immensurabilis

Latin

(Classical Latin) IPA^(key): /im.men.suːˈraː.bi.lis/, [ɪmːẽːs̠uːˈräːbɪlʲɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /im.men.suˈra.bi.lis/, [imːensuˈräːbilis]

immēnsūrābilis (neuter immēnsūrābile); third-declension two-termination adjective

Third-declension two-termination adjective.

Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter	Masc./Fem.	Neuter
Number	Singular		Plural
Nominative	immēnsūrābilis	immēnsūrābile	immēnsūrābilēs	immēnsūrābilia
Genitive	immēnsūrābilis		immēnsūrābilium
Dative	immēnsūrābilī		immēnsūrābilibus
Accusative	immēnsūrābilem	immēnsūrābile	immēnsūrābilēs immēnsūrābilīs	immēnsūrābilia
Ablative	immēnsūrābilī		immēnsūrābilibus
Vocative	immēnsūrābilis	immēnsūrābile	immēnsūrābilēs	immēnsūrābilia

“immensurabilis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
immensurabilis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.