incontaminatus

Latin

Etymology

From in- +‎ contāminātus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /in.kon.taː.miˈnaː.tus/, [ɪŋkɔn̪t̪äːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /in.kon.ta.miˈna.tus/, [iŋkon̪t̪ämiˈnäːt̪us]

Adjective

incontāminātus (feminine incontāmināta, neuter incontāminātum); first/second-declension adjective

1. uncontaminated
2. undefiled, pure

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	incontāminātus	incontāmināta	incontāminātum		incontāminātī	incontāminātae	incontāmināta
Genitive	incontāminātī	incontāminātae	incontāminātī		incontāminātōrum	incontāminātārum	incontāminātōrum
Dative	incontāminātō		incontāminātō		incontāminātīs
Accusative	incontāminātum	incontāminātam	incontāminātum		incontāminātōs	incontāminātās	incontāmināta
Ablative	incontāminātō	incontāminātā	incontāminātō		incontāminātīs
Vocative	incontāmināte	incontāmināta	incontāminātum		incontāminātī	incontāminātae	incontāmināta

References

• “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “incontaminatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• incontaminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.