insalutatus
Latin edit
Etymology edit
From in- (“un-”) + salūtātus (“greeted”), from the perfect passive participle of salūtō (“to greet, salute”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /in.sa.luːˈtaː.tus/, [ĩːs̠äɫ̪uːˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /in.sa.luˈta.tus/, [insäluˈt̪äːt̪us]
Adjective edit
īnsalūtātus (feminine īnsalūtāta, neuter īnsalūtātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | īnsalūtātus | īnsalūtāta | īnsalūtātum | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtāta | |
| Genitive | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtātī | īnsalūtātōrum | īnsalūtātārum | īnsalūtātōrum | |
| Dative | īnsalūtātō | īnsalūtātō | īnsalūtātīs | ||||
| Accusative | īnsalūtātum | īnsalūtātam | īnsalūtātum | īnsalūtātōs | īnsalūtātās | īnsalūtāta | |
| Ablative | īnsalūtātō | īnsalūtātā | īnsalūtātō | īnsalūtātīs | |||
| Vocative | īnsalūtāte | īnsalūtāta | īnsalūtātum | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtāta | |
References edit
- “insalutatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “insalutatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers