iturus

Latin

Etymology

Future active participle of eō.

Participle

itūrus (feminine itūra, neuter itūrum); first/second-declension participle

1. about to go, proceed or happen

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	itūrus	itūra	itūrum		itūrī	itūrae	itūra
Genitive	itūrī	itūrae	itūrī		itūrōrum	itūrārum	itūrōrum
Dative	itūrō		itūrō		itūrīs
Accusative	itūrum	itūram	itūrum		itūrōs	itūrās	itūra
Ablative	itūrō	itūrā	itūrō		itūrīs
Vocative	itūre	itūra	itūrum		itūrī	itūrae	itūra