iudicativus

Latin

Etymology

iūdicātus (“judged”) +‎ -īvus (“-ive”, “pertaining to”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i̯uː.di.kaːˈtiː.u̯us/, [i̯uːd̪ɪkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ju.di.kaˈti.vus/, [jud̪ikäˈt̪iːvus]

Adjective

iūdicātīvus (feminine iūdicātīva, neuter iūdicātīvum); first/second-declension adjective

1. (Late Latin, literally) Of or pertaining to judging or judgement; judgemental

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	iūdicātīvus	iūdicātīva	iūdicātīvum		iūdicātīvī	iūdicātīvae	iūdicātīva
Genitive	iūdicātīvī	iūdicātīvae	iūdicātīvī		iūdicātīvōrum	iūdicātīvārum	iūdicātīvōrum
Dative	iūdicātīvō		iūdicātīvō		iūdicātīvīs
Accusative	iūdicātīvum	iūdicātīvam	iūdicātīvum		iūdicātīvōs	iūdicātīvās	iūdicātīva
Ablative	iūdicātīvō	iūdicātīvā	iūdicātīvō		iūdicātīvīs
Vocative	iūdicātīve	iūdicātīva	iūdicātīvum		iūdicātīvī	iūdicātīvae	iūdicātīva

Descendants

• Italian: giudicativo
• Sicilian: judicativu