judicialis
Latin edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /i̯uː.di.kiˈaː.lis/, [i̯uːd̪ɪkiˈäːlʲɪs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ju.di.t͡ʃiˈa.lis/, [jud̪it͡ʃiˈäːlis]
Adjective edit
jūdiciālis (neuter jūdiciāle); third-declension two-termination adjective
- Alternative form of iūdiciālis
Declension edit
Third-declension two-termination adjective.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| Nominative | jūdiciālis | jūdiciāle | jūdiciālēs | jūdiciālia | |
| Genitive | jūdiciālis | jūdiciālium | |||
| Dative | jūdiciālī | jūdiciālibus | |||
| Accusative | jūdiciālem | jūdiciāle | jūdiciālēs jūdiciālīs |
jūdiciālia | |
| Ablative | jūdiciālī | jūdiciālibus | |||
| Vocative | jūdiciālis | jūdiciāle | jūdiciālēs | jūdiciālia | |
References edit
- “judicialis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- judicialis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.