kraliņš
Latvian
editEtymology
editBorrowed from Russian кро́лик (królik), from Polish królik; later replaced by trusis.[1]
Noun
editkraliņš m (1st declension)
Declension
editDeclension of kraliņš (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kraliņš | kraliņi |
| accusative (akuzatīvs) | kraliņu | kraliņus |
| genitive (ģenitīvs) | kraliņa | kraliņu |
| dative (datīvs) | kraliņam | kraliņiem |
| instrumental (instrumentālis) | kraliņu | kraliņiem |
| locative (lokatīvs) | kraliņā | kraliņos |
| vocative (vokatīvs) | kraliņ | kraliņi |
Synonyms
edit- trusis
- (obsolete terms) kaninķenis, kaninķins
References
edit- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “trusis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN