lilinus

Latin

Etymology

From līlium (“lily”) +‎ -īnus.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ˈliː.li.nus/, [ˈlʲiːlʲɪnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈli.li.nus/, [ˈliːlinus]

Adjective

līlinus (feminine līlina, neuter līlinum); first/second-declension adjective

1. made from lilies

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līlinus	līlina	līlinum		līlinī	līlinae	līlina
Genitive	līlinī	līlinae	līlinī		līlinōrum	līlinārum	līlinōrum
Dative	līlinō		līlinō		līlinīs
Accusative	līlinum	līlinam	līlinum		līlinōs	līlinās	līlina
Ablative	līlinō	līlinā	līlinō		līlinīs
Vocative	līline	līlina	līlinum		līlinī	līlinae	līlina

Related terms

• līlium
• līliētum

References

• “lilinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• lilinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.