linearius

Latin

Etymology

From līnea (“line”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /liː.neˈaː.ri.us/, [lʲiːneˈäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /li.neˈa.ri.us/, [lineˈäːrius]

Adjective

līneārius (feminine līneāria, neuter līneārium); first/second-declension adjective

1. Of or pertaining to lines.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	līneārius	līneāria	līneārium		līneāriī	līneāriae	līneāria
Genitive	līneāriī	līneāriae	līneāriī		līneāriōrum	līneāriārum	līneāriōrum
Dative	līneāriō		līneāriō		līneāriīs
Accusative	līneārium	līneāriam	līneārium		līneāriōs	līneāriās	līneāria
Ablative	līneāriō	līneāriā	līneāriō		līneāriīs
Vocative	līneārie	līneāria	līneārium		līneāriī	līneāriae	līneāria

Related terms

• līnea

References

• “linearius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• linearius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• linearius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.