margaritatus

Latin

corōna margarītāta (crown adorned with pearls)

Etymology

From margarīta (“pearl”) +‎ -ātus (“-ed”, adjective-forming suffix).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /mar.ɡa.riːˈtaː.tus/, [märɡäriːˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mar.ɡa.riˈta.tus/, [märɡäriˈt̪äːt̪us]

Adjective

margarītātus (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second-declension adjective

1. adorned with pearls

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	margarītātus	margarītāta	margarītātum		margarītātī	margarītātae	margarītāta
Genitive	margarītātī	margarītātae	margarītātī		margarītātōrum	margarītātārum	margarītātōrum
Dative	margarītātō		margarītātō		margarītātīs
Accusative	margarītātum	margarītātam	margarītātum		margarītātōs	margarītātās	margarītāta
Ablative	margarītātō	margarītātā	margarītātō		margarītātīs
Vocative	margarītāte	margarītāta	margarītātum		margarītātī	margarītātae	margarītāta

Related terms

• margarīta
• margarītārius
• margarītifer
• margarītion
• margarītum

References

• “margaritatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• margaritatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.