meitenīte

See also: meitenītē

Latvian

Meitenīte

From meitene (“girl”) +‎ -īte (“dim.”) (with meitene from meita (“daughter, girl”) +‎ -ene).

meitenīte m (5th declension)

little girl; diminutive of meitene
puisītis vai meitenīte? ― is it a little boy or a little girl? (asked to a pregnant woman)

šai aukstumā un tumsā pa ielu gāja maza, nabadzīga meitenīte kailu galvu un basām kājām ― in this cold and darkness there went by the road a small, poor little girl, bareheaded and barefoot

Declension of meitenīte (5th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	meitenīte	meitenītes
accusative (akuzatīvs)	meitenīti	meitenītes
genitive (ģenitīvs)	meitenītes	meitenīšu
dative (datīvs)	meitenītei	meitenītēm
instrumental (instrumentālis)	meitenīti	meitenītēm
locative (lokatīvs)	meitenītē	meitenītēs
vocative (vokatīvs)	meitenīte	meitenītes