metitus

Latin

Etymology

Perfect active participle of mētior ("measure")

Participle

mētītus (feminine mētīta, neuter mētītum); first/second-declension participle

1. measured, estimated
2. distributed

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	mētītus	mētīta	mētītum		mētītī	mētītae	mētīta
Genitive	mētītī	mētītae	mētītī		mētītōrum	mētītārum	mētītōrum
Dative	mētītō		mētītō		mētītīs
Accusative	mētītum	mētītam	mētītum		mētītōs	mētītās	mētīta
Ablative	mētītō	mētītā	mētītō		mētītīs
Vocative	mētīte	mētīta	mētītum		mētītī	mētītae	mētīta

References

• “metitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press