mustelinus

Latin

Alternative forms

• mūstellīnus

Etymology

mūstēla (“weasel”) +‎ -īnus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /muːs.teːˈliː.nus/, [muːs̠t̪eːˈlʲiːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mus.teˈli.nus/, [must̪eˈliːnus]

Adjective

mūstēlīnus (feminine mūstēlīna, neuter mūstēlīnum); first/second-declension adjective

1. of a weasel, (relational) weasel

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	mūstēlīnus	mūstēlīna	mūstēlīnum		mūstēlīnī	mūstēlīnae	mūstēlīna
Genitive	mūstēlīnī	mūstēlīnae	mūstēlīnī		mūstēlīnōrum	mūstēlīnārum	mūstēlīnōrum
Dative	mūstēlīnō		mūstēlīnō		mūstēlīnīs
Accusative	mūstēlīnum	mūstēlīnam	mūstēlīnum		mūstēlīnōs	mūstēlīnās	mūstēlīna
Ablative	mūstēlīnō	mūstēlīnā	mūstēlīnō		mūstēlīnīs
Vocative	mūstēlīne	mūstēlīna	mūstēlīnum		mūstēlīnī	mūstēlīnae	mūstēlīna

References

• “mustelinus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “mustelinus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• mustelinus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.