obstructurus
Latin edit
Etymology edit
Future active participle of obstruō.
Participle edit
obstrūctūrus (feminine obstrūctūra, neuter obstrūctūrum); first/second-declension participle
- about to obstruct
Declension edit
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | obstrūctūrus | obstrūctūra | obstrūctūrum | obstrūctūrī | obstrūctūrae | obstrūctūra | |
Genitive | obstrūctūrī | obstrūctūrae | obstrūctūrī | obstrūctūrōrum | obstrūctūrārum | obstrūctūrōrum | |
Dative | obstrūctūrō | obstrūctūrō | obstrūctūrīs | ||||
Accusative | obstrūctūrum | obstrūctūram | obstrūctūrum | obstrūctūrōs | obstrūctūrās | obstrūctūra | |
Ablative | obstrūctūrō | obstrūctūrā | obstrūctūrō | obstrūctūrīs | |||
Vocative | obstrūctūre | obstrūctūra | obstrūctūrum | obstrūctūrī | obstrūctūrae | obstrūctūra |