permutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of permūtō.

Participle

permūtātus (feminine permūtāta, neuter permūtātum); first/second-declension participle

1. transformed

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	permūtātus	permūtāta	permūtātum		permūtātī	permūtātae	permūtāta
Genitive	permūtātī	permūtātae	permūtātī		permūtātōrum	permūtātārum	permūtātōrum
Dative	permūtātō		permūtātō		permūtātīs
Accusative	permūtātum	permūtātam	permūtātum		permūtātōs	permūtātās	permūtāta
Ablative	permūtātō	permūtātā	permūtātō		permūtātīs
Vocative	permūtāte	permūtāta	permūtātum		permūtātī	permūtātae	permūtāta