pertemptatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of pertemptō.

Participle

pertemptātus (feminine pertemptāta, neuter pertemptātum); first/second-declension participle

1. tested thoroughly

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pertemptātus	pertemptāta	pertemptātum		pertemptātī	pertemptātae	pertemptāta
genitive	pertemptātī	pertemptātae	pertemptātī		pertemptātōrum	pertemptātārum	pertemptātōrum
dative	pertemptātō	pertemptātae	pertemptātō		pertemptātīs
accusative	pertemptātum	pertemptātam	pertemptātum		pertemptātōs	pertemptātās	pertemptāta
ablative	pertemptātō	pertemptātā	pertemptātō		pertemptātīs
vocative	pertemptāte	pertemptāta	pertemptātum		pertemptātī	pertemptātae	pertemptāta