plenarius

Latin

Etymology

From plēnus (“full, filled; satisfied”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pleːˈnaː.ri.us/, [pɫ̪eːˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pleˈna.ri.us/, [pleˈnäːrius]

Adjective

plēnārius (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second-declension adjective

1. full, plenary; entire
2. absolute

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	plēnārius	plēnāria	plēnārium		plēnāriī	plēnāriae	plēnāria
Genitive	plēnāriī	plēnāriae	plēnāriī		plēnāriōrum	plēnāriārum	plēnāriōrum
Dative	plēnāriō		plēnāriō		plēnāriīs
Accusative	plēnārium	plēnāriam	plēnārium		plēnāriōs	plēnāriās	plēnāria
Ablative	plēnāriō	plēnāriā	plēnāriō		plēnāriīs
Vocative	plēnārie	plēnāria	plēnārium		plēnāriī	plēnāriae	plēnāria

Related terms

• plēnē
• plēnilūnium
• plēnitās
• plēnitūdō
• plēnum
• plēnus
• plērus

 

Descendants

• Catalan: plenari
• English: plenary
• French: plénier
• Italian: plenario
• Polish: plenarny
• → Portuguese: plenário
• Spanish: plenario

References

• plenarius in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)