refractariolus

Latin

Etymology

refrāctārius +‎ -olus

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /re.fraːk.taːˈri.o.lus/, [rɛfräːkt̪äːˈriɔɫ̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.frak.taˈri.o.lus/, [refräkt̪äˈriːolus]

Adjective

refrāctāriolus (feminine refrāctāriola, neuter refrāctāriolum); first/second-declension adjective

1. somewhat stubborn or refractory

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	refrāctāriolus	refrāctāriola	refrāctāriolum		refrāctāriolī	refrāctāriolae	refrāctāriola
Genitive	refrāctāriolī	refrāctāriolae	refrāctāriolī		refrāctāriolōrum	refrāctāriolārum	refrāctāriolōrum
Dative	refrāctāriolō		refrāctāriolō		refrāctāriolīs
Accusative	refrāctāriolum	refrāctāriolam	refrāctāriolum		refrāctāriolōs	refrāctāriolās	refrāctāriola
Ablative	refrāctāriolō	refrāctāriolā	refrāctāriolō		refrāctāriolīs
Vocative	refrāctāriole	refrāctāriola	refrāctāriolum		refrāctāriolī	refrāctāriolae	refrāctāriola

References

• “refractariolus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “refractariolus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• refractariolus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.