reizinājums

Latvian

From reizināt (“to multiply”) +‎ -ums.

reizinājums m (1st declension)

Declension of reizinājums (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	reizinājums	reizinājumi
accusative (akuzatīvs)	reizinājumu	reizinājumus
genitive (ģenitīvs)	reizinājuma	reizinājumu
dative (datīvs)	reizinājumam	reizinājumiem
instrumental (instrumentālis)	reizinājumu	reizinājumiem
locative (lokatīvs)	reizinājumā	reizinājumos
vocative (vokatīvs)	reizinājum	reizinājumi