reticulatus

Latin

Etymology

From rēticulum (“small net”) +‎ -ātus (adjective-forming suffix).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /reː.ti.kuˈlaː.tus/, [reːt̪ɪkʊˈɫ̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.ti.kuˈla.tus/, [ret̪ikuˈläːt̪us]

Adjective

rēticulātus (feminine rēticulāta, neuter rēticulātum); first/second-declension adjective

1. reticulated, net-like

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	rēticulātus	rēticulāta	rēticulātum		rēticulātī	rēticulātae	rēticulāta
Genitive	rēticulātī	rēticulātae	rēticulātī		rēticulātōrum	rēticulātārum	rēticulātōrum
Dative	rēticulātō		rēticulātō		rēticulātīs
Accusative	rēticulātum	rēticulātam	rēticulātum		rēticulātōs	rēticulātās	rēticulāta
Ablative	rēticulātō	rēticulātā	rēticulātō		rēticulātīs
Vocative	rēticulāte	rēticulāta	rēticulātum		rēticulātī	rēticulātae	rēticulāta

Related terms

• rēte
• rēticulum
• rēticulus

Descendants

• English: reticulate, reticulated

References

• “reticulatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• reticulatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.