sanctimarinensis

Latin

(Classical Latin) IPA^(key): /saːnk.ti.ma.riːˈnen.sis/, [s̠äːŋkt̪ɪmäriːˈnẽːs̠ɪs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /sank.ti.ma.riˈnen.sis/, [säŋkt̪imäriˈnɛnsis]

sānctimarīnēnsis (neuter sānctimarīnēnse); third-declension two-termination adjective

Third-declension two-termination adjective.

Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter	Masc./Fem.	Neuter
Number	Singular		Plural
Nominative	sānctimarīnēnsis	sānctimarīnēnse	sānctimarīnēnsēs	sānctimarīnēnsia
Genitive	sānctimarīnēnsis		sānctimarīnēnsium
Dative	sānctimarīnēnsī		sānctimarīnēnsibus
Accusative	sānctimarīnēnsem	sānctimarīnēnse	sānctimarīnēnsēs sānctimarīnēnsīs	sānctimarīnēnsia
Ablative	sānctimarīnēnsī		sānctimarīnēnsibus
Vocative	sānctimarīnēnsis	sānctimarīnēnse	sānctimarīnēnsēs	sānctimarīnēnsia