sensutus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /senˈsuː.tus/, [s̠ẽːˈs̠uːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /senˈsu.tus/, [senˈsuːt̪us]

Adjective

sēnsūtus (feminine sēnsūta, neuter sēnsūtum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of sēnsātus

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	sēnsūtus	sēnsūta	sēnsūtum		sēnsūtī	sēnsūtae	sēnsūta
Genitive	sēnsūtī	sēnsūtae	sēnsūtī		sēnsūtōrum	sēnsūtārum	sēnsūtōrum
Dative	sēnsūtō		sēnsūtō		sēnsūtīs
Accusative	sēnsūtum	sēnsūtam	sēnsūtum		sēnsūtōs	sēnsūtās	sēnsūta
Ablative	sēnsūtō	sēnsūtā	sēnsūtō		sēnsūtīs
Vocative	sēnsūte	sēnsūta	sēnsūtum		sēnsūtī	sēnsūtae	sēnsūta

References

• “sensutus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sensutus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• sensutus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.