sensatus

Latin

Alternative forms

• sēnsūtus

Etymology

From sēnsus (“faculty of sensation”) +‎ -atus

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /senˈsaː.tus/, [s̠ẽːˈs̠aː.t̪ʊs̠]
• (Ecclesiastical) IPA^(key): /senˈsa.tus/, [sɛnˈsaː.t̪us]

Adjective

sēnsātus (feminine sēnsāta, neuter sēnsātum, adverb sēnsātē); first/second-declension adjective

1. sensible, intelligent, gifted with sense

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	sēnsātus	sēnsāta	sēnsātum		sēnsātī	sēnsātae	sēnsāta
Genitive	sēnsātī	sēnsātae	sēnsātī		sēnsātōrum	sēnsātārum	sēnsātōrum
Dative	sēnsātō		sēnsātō		sēnsātīs
Accusative	sēnsātum	sēnsātam	sēnsātum		sēnsātōs	sēnsātās	sēnsāta
Ablative	sēnsātō	sēnsātā	sēnsātō		sēnsātīs
Vocative	sēnsāte	sēnsāta	sēnsātum		sēnsātī	sēnsātae	sēnsāta

Related terms

• see sentiō

Descendants

• → English: sensate
• Italian: sensato
• Spanish: sensato

References

• sensatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• sensatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
• sensatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré Latin-Français, Hachette