sensatus

Contents

LatinEdit

EtymologyEdit

From sēnsus (“faculty of sensation”) +‎ -atus

PronunciationEdit

• (Classical) IPA^(key): /senˈsaː.tus/, [sẽːˈsaː.tʊs]

AdjectiveEdit

sēnsātus (feminine sēnsāta, neuter sēnsātum); first/second declension

1. sensible, intelligent, gifted with sense

InflectionEdit

First/second declension.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	sēnsātus	sēnsāta	sēnsātum		sēnsātī	sēnsātae	sēnsāta
genitive	sēnsātī	sēnsātae	sēnsātī		sēnsātōrum	sēnsātārum	sēnsātōrum
dative	sēnsātō		sēnsātō		sēnsātīs
accusative	sēnsātum	sēnsātam	sēnsātum		sēnsātōs	sēnsātās	sēnsāta
ablative	sēnsātō	sēnsātā	sēnsātō		sēnsātīs
vocative	sēnsāte	sēnsāta	sēnsātum		sēnsātī	sēnsātae	sēnsāta

Related termsEdit

• see sentiō

DescendantsEdit

• English: sensate (borrowed)
• Italian: sensato

ReferencesEdit

• sensatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• du Cange, Charles (1883), “sensatus”, in G. A. Louis Henschel, Pierre Carpentier, Léopold Favre, editors, Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (in Latin), Niort: L. Favre
• “sensatus” in Félix Gaffiot’s Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette (1934)