spleneticus

Latin

Alternative forms

• splēnīticus

Etymology

Late Latin. From splen.

Adjective

splēnēticus (feminine splēnētica, neuter splēnēticum); first/second-declension adjective

1. affected with spleen; splenetic

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	splēnēticus	splēnētica	splēnēticum		splēnēticī	splēnēticae	splēnētica
Genitive	splēnēticī	splēnēticae	splēnēticī		splēnēticōrum	splēnēticārum	splēnēticōrum
Dative	splēnēticō		splēnēticō		splēnēticīs
Accusative	splēnēticum	splēnēticam	splēnēticum		splēnēticōs	splēnēticās	splēnētica
Ablative	splēnēticō	splēnēticā	splēnēticō		splēnēticīs
Vocative	splēnētice	splēnētica	splēnēticum		splēnēticī	splēnēticae	splēnētica

Descendants

• Albanian: shpretkë
• English: splenetic
• French: splénétique
• Italian: splenetico
• Portuguese: esplenético
• Spanish: esplenético

References

• “spleneticus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• spleneticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.