strupceļš

Latvian

Etymology

From strups + ceļš.

Noun

strupceļš m (1st declension)

1. blind alley
2. dead end

Declension

Declension of strupceļš (1st declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	strupceļš	strupceļi
accusative (akuzatīvs)	strupceļu	strupceļus
genitive (ģenitīvs)	strupceļa	strupceļu
dative (datīvs)	strupceļam	strupceļiem
instrumental (instrumentālis)	strupceļu	strupceļiem
locative (lokatīvs)	strupceļā	strupceļos
vocative (vokatīvs)	strupceļ	strupceļi